Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības

Cilvēktiesību ievērošana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Ikviens šo tiesību pārkāpums ietekmē demokrātijas principus, uz kuriem balstās mūsu sabiedrība, neatkarīgi no tā, vai šāds pārkāpums notiek Eiropas Savienībā vai ārpus tās.  Eiropas Parlaments cīnās pret šādiem pārkāpumiem gan ar likumdošanas pasākumiem, tostarp veicot vēlēšanu novērošanu un rīkojot ikmēneša cilvēktiesību jautājumiem veltītas debates Strasbūrā, gan arī nostiprinot cilvēktiesību aspektus ārējās tirdzniecības nolīgumos.

Arī ikgadējās Saharova balvas par domas brīvību piešķiršana ir viens no veidiem, kā Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības. Šo apbalvojumu izveidoja 1988. gadā.  Balva tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, pievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un sniedzot atbalstu balvas saņēmējiem un viņu darbībai.

2019. gada Saharova balvas finālisti

1. Marielle Franku, virsaitis Raoni un Klaudelisa Silva dus Santusa 2. Ilhams Tohti 3. “The Restorers” (“Atjaunotājas”)

2018. gada Saharova balvas laureāts, Oļegs Sencovs

Andrejs Saharovs

Marielle Franku

Marielle Franku bija Brazīlijas politiķe, feministe un cilvēktiesību aizstāve. Viņa bija melnādaina biseksuāle, kura Brazīlijā aizstāvēja sieviešu, melnādaino jauniešu, graustu rajonu jeb favelu iedzīvotāju un LGBTI personu cilvēktiesības. 2018. gada martā 38 gadu vecumā viņa tika brutāli noslepkavota.
 
M. Franku piedzima un uzauga Brazīlijas lielpilsētas Riodežaneiro favelā. Fluminenses Federālajā universitātē ieguvusi maģistra grādu valsts pārvaldē, viņa no 2017. gada janvāra bija Sociālisma un brīvības partijas (PSOL) deputāte Riodežaneiro pilsētas domē.

M. Franku bija plaši pazīstama ar savu kritiku pret policijas brutalitāti un sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma. Viņa arī bieži ziņoja par šādiem patvaļīgiem nāvessodiem un citiem policijas un valsts drošības dienestu veiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Īsi pirms noslepkavošanas M. Franku tika uzticēts uzraudzīt federālo spēku iesaistīšanos Riodežaneiro sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

2018. gada 14. martā, automašīnā atgriežoties no kādas publiskas uzstāšanās Riodežaneiro, M. Franku tika nogalināta ar vairākiem šāvieniem, ko divi slepkavas raidīja no citas automašīnas. Nogalināts tika arī viņas automašīnas šoferis Andersons Pedru Gomess. 2019. gada martā tika arestēti divi bijušie policisti, kurus apsūdz M. Franku slepkavībā.

Kaut gan salīdzinājumā ar citām Latīņamerikas un pasaules valstīm LGBTI tiesības Brazīlijā ir vienas no progresīvākajām, piemēram, kopš 2013. gada maija LGBTI personām visā valstī ir tiesības stāties laulībā, no dažādiem ziņojumiem izriet, ka pēdējā laikā situācija ir krasi pasliktinājusies. 2018. gadā Brazīlijā miruši vismaz 420 LGBTI kopienas pārstāvji, liecina Bahijas geju grupas (GGB) dati, kas ir viena no senākajām LGBTI apvienībām valstī. Šie cilvēki vai nu noslepkavoti vai izdarījuši pašnāvību, ko sekmējusi homofobija un naida noziegumi. Saskaņā ar organizācijas rīcībā esošajiem datiem kopš 2011. gada ir ievērojami pieaudzis diskriminācijas dēļ bojāgājušo LGBTI personu skaits. Salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad tika reģistrēti 187 nāves gadījumi, 2011. gadā bojāgājušo cilvēku skaits bija 130, savukārt 2017. gadā šis skaits bija vairāk nekā trīskāršojies -- 445 bojāgājušie.

Virsaitis Raoni

Raoni Metuktire (dzimis ap 1930. gadu), pazīstams arī kā virsaitis Raoni jeb Ropni, ir Brazīlijas pirmiedzīvotāju vadonis un vides aktīvists. Raoni ir viens no Amazones reģiona centrā mītošās kajapo cilts lielajiem virsaišiem un ir kļuvis par simbolu cīņai pret mežu iznīcināšanu.

Raoni vārds ir cieši saistīts ar noslēpumaino kajapo cilti un simbolizē tās spēku. Raoni ir dzimis pašā Matugrosu štata centrā esošajā Krajmopijakares ciematā, ko mūsdienās sauc par Kapotu. 15 gadu vecumā Raoni sāka valkāt apakšlūpā ievietojamo dekoratīvo disku, ko cilts karavīri nēsā, lai apliecinātu gatavību par savu zemi ziedot arī dzīvību. Tā izmēru pakāpeniski palielina un pēc četriem mēnešiem lūpā ieliek galīgā lieluma disku.

Šis harizmātiskais vadonis jau četras desmitgades veltījis savas cilts zemju -- Amazones mūžameža -- glābšanai. Beļģu režisora Žana Pjēra Ditijē uzņemtā dokumentālā filma "Raoni" padarīja virsaiti slavenu.

1989. gadā Raoni pirmo reizi mūžā devās ārpus Brazīlijas, lai aicinātu pasauli palīdzēt. Šajā misijā viņam pievienojās arī mūziķis Stings. Raoni vēlējās cilvēkiem atdarīt acis: mežu iznīcināšana ne vien pazudina pēdējās palikušās indiāņu ciltis, bet arī apdraud cilvēku nākotni visā pasaulē. "Mēs visi elpojam vienu un to pašu gaisu, dzeram vienu un to pašu ūdeni, un visi dzīvojam uz vienas un tās pašas Zemes. Mums visiem ir pienākums sargāt to." Pateicoties Raoni kampaņai, 1993. gadā īstenojās viņa mērķis: tika izveidots viens no lielākajiem tropu mežu rezervātiem, kas aptver Matugrosu un Paras štatus.

2009. gadā Raoni vēlreiz devās ārpus sava rezervāta. Teritorijas, par kurām viņš bija tik pašaizliedzīgi cīnījies, atkal apdraudēja Belumonti aizsprosta projekts. Raoni nolēma uzsākt pēdējo kampaņu, ievietojot savā oficiālajā tīmekļa vietnē starptautisku lūgumrakstu septiņās valodās, kurā bija pausts protests pret ierosināto projektu.

Līdzās cīņai par Amazones baseina glābšanu Raoni ir arī simboliska figūra pēdējo pirmiedzīvotāju centienos aizsargāt savu kultūru, kas ir vistiešākajā veidā saistīta ar dabu, tāpēc faktiski tā ir cīņa par izdzīvošanu. Virsaitis ir ticies ar pasaules līderiem, taču turpina dzīvot pieticīgi, arvien mīt būdiņā, un viņam nepieder gandrīz nekas.

Klaudelisa Silva dus Santusa

Klaudelisa Silva dus Santusa ir Brazīlijas vides aktīviste un cilvēktiesību aizstāve no Paras štata, kura iesaistījās šajā cīņā pēc brāļa un svaines bojāejas. Viņi tika nogalināti par saviem centieniem apkarot nelikumīgu mežizstrādi un mežu izciršanu Brazīlijas Amazones lietusmežā. Arī pati K. Silva dus Santusa ir cīnījusies pret nelegālajiem mežu izcirtējiem, lauksaimniekiem un kokogļu ražotājiem, kas darbojas Amazones baseinā.

"Mēs vēlamies teikt pasaulei: "Jums šeit notiekošajam ir jāpievērš uzmanība"", saka K. Silva dus Santusa. "Ir nepieņemami, ka cilvēki tiek nogalināti par to, ka aizstāv cilvēktiesības un aizstāv vidi, kas ir visas sabiedrības labums."

K. Silvas dus Santusas tuvinieki ir starp tiem vairāk nekā 1500 cilvēkiem 50 valstīs, kuri laikā no 2002. līdz 2017. gadam tikuši nogalināti par viņu centieniem zemes, ūdens, mežu un citu dabas resursu aizsardzībā. Aizvadīto 15 gadu periodā šādu ikgadēju nāves gadījumu skaits dubultojies, liecina izdevumā "Nature Sustainability" publicēta pētījuma rezultāti, un slepkavības galvenokārt notiek valstīs, kurās ir augsts korupcijas līmenis un tiesiskuma trūkums.

Brazīlija ir viena no pasaulē bīstamākajām valstīm vides aizstāvjiem un aktīvistiem. Organizācijas "Global Witness" ziņojums liecina, ka dati par slepkavībām varētu būt nepilnīgi, jo īpaši Brazīlijas plašajos lauku apvidos, kur piekļuve transporta infrastruktūrai ir ierobežota.

Ilhams Tohti

Ilhams Tohti ir plaši pazīstams uiguru cilvēktiesību aizstāvis, ekonomikas profesors un cīnītājs par Ķīnas uiguru minoritātes tiesībām. Vairāk nekā divdesmit gadus viņš ir nenogurstoši strādājis, lai veicinātu dialogu un saprašanos starp uiguriem un ķīniešiem. Tomēr par šiem centieniem 2014. gada septembrī viņam divu dienu paraugprāvā piesprieda mūža ieslodzījumu. Neraugoties uz viņam nodarīto, Ilhams Tohti vēl arvien aicina uz iecietību un samierināšanos.

Viņš ir pazīstams ar saviem pētījumiem par uiguru un han ķīniešu attiecībām un aktīvi aicina pienācīgi īstenot Ķīnas likumus par reģionālo autonomiju. Viņš bija arī tīmekļa vietnes "Uyghur Online" izdevējs, kurā tiek apspriesti uiguru minoritātes jautājumi. Šajā platformā Ilhams Tohti regulāri kritizēja Ķīnas uiguru iedzīvotāju atstumšanu no lemšanas par Ķīnas attīstības jautājumiem un veicināja lielāku izpratni par uiguru kopienas statusu un attieksmi pret to Ķīnas sabiedrībā. Taču šo centienu dēļ Ķīnas iestādes pasludināja viņu par separātistu un galu galā piesprieda mūža ieslodzījumu.

Augsti novērtējot par spīti grūtībām paveikto, I. Tohti piešķirta PEN organizācijas / Barbaras Goldsmitas balva "Freedom to Write" (2014), Martina Ennalsa balva (2016) un Liberālās internacionāles starptautiskā Brīvības balva (2017). Turklāt viņš izvirzīts 2019. gada Nobela Miera prēmijai.

Uiguru iedzīvotāji pēdējo gadu laikā tikuši pakļauti nepieredzētām Ķīnas valdības represijām viņu unikālās etniskās identitātes un reliģiskās pārliecības dēļ. Kopš 2017. gada aprīļa vairāk nekā miljons nevainīgu uiguru ir patvaļīgi aizturēti internēšanas nometņu tīklā, kur viņi ir spiesti atteikties no savas etniskās identitātes un reliģiskās pārliecības un ar zvērestu apliecināt lojalitāti Ķīnas valdībai.

Ilhama Tohti lieta ir saistīta ar nozīmīgām starptautiskajām aktualitātēm un cilvēktiesību problēmām, jo attiecas uz mērenā islāma vērtību veicināšanu valsts īstenotu reliģisku represiju apstākļos, centieniem veidot iespējas dialogam starp musulmaņu minoritāti un iedzīvotāju vairākumu, kas nav musulmaņi, un autoritāras valsts īstenotu nevardarbīgas opozīcijas apspiešanu.

"The Restorers" ("Atjaunotājas")

"The Restorers" ir pusaudzes no Kenijas, kuras izveidojušas lietotni "i-Cut", lai cīnītos pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanas (FGM) tradīciju. Skolnieces Steisija Ovino, Sintija Otjeno, Pjuritija Ačjenga, Maskrina Atjeno un Aivija Akinji sevi dēvē par "Atjaunotājām", jo viņu mērķis ir atjaunot cerību šķietami bezcerīgā stāvoklī nonākušām meitenēm.

Lietotne "i-Cut" palīdz meitenēm saņemt medicīnisko un juridisko palīdzību pirms mēģinājuma viņām piespiedu kārtā veikt FGM vai arī jau pēc tās. Lietotnes saskarnei ir piecas dažādas pogas ar šādām iespējām: "Palīdzība", "Glābšana", "Ziņojums", "Informācija par FGM" un "Ziedojumi un atsauksmes". Pirmās trīs iespējas ļauj meitenēm meklēt tūlītēju palīdzību, atrast glābšanas centru vai ziņot par procedūru to valstu iestādēm, kurās šāda prakse ir nelikumīga. Lietotne "i-Cut" iekļuva 2017. gada konkursa "Technovation Challenge" finālā. Minētā konkursa mērķis ir iedrošināt sievietes darboties moderno tehnoloģiju nozarēs.

Neraugoties uz to, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir starptautiski atzīta par cilvēktiesību pārkāpumu, šī darbība, kas ietver visas procedūras saistībā ar daļēju vai pilnīgu sieviešu ārējo dzimumorgānu apgraizīšanu vai cita veida šo orgānu kropļošanu ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ, kā to definē Pasaules Veselības organizācija, šobrīd ir veikta vairāk nekā 200 miljoniem meiteņu un sieviešu, to skaitā 500 000 meitenēm un sievietēm Eiropā. Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam visā pasaulē ik gadu ir pakļautas vairāk nekā 3 miljoni meiteņu jeb 7 meitenes ik minūti, turklāt lielākajai daļai apgraizīšanu veic līdz 15 gadu vecumam.

Sieviešu dzimumorgānu kropļošana var izraisīt nopietnus veselības sarežģījumus un pat nāvi. Turklāt meitenes, kurām veikta FGM, ir pakļautas lielākam riskam kļūt par mazgadīgām līgavām un pamest skolu, un tas apdraud viņu spēju veidot labāku nākotni sev un savām kopienām. Satraucoša tendence dažās valstīs ir mēģinājumi radīt iespaidu, ka FGM prakse ir medicīniska manipulācija, jo to veic veselības aprūpes sniedzējs. Tas ir ne tikai medicīnas ētikas principu pārkāpums. Pastāv arī risks, ka tādējādi šī prakse varētu tikt leģitimizēta un ka varētu rasties iespaids, ka tā neietekmē veselību.

Pasaules mēroga centieni ir paātrinājuši progresu FGM prakses izskaušanā. Iespēja, ka meitenes varētu tikt pakļautas šai praksei, pašlaik ir par apmēram trešdaļu mazāka nekā vēl pirms 30 gadiem. Tomēr iedzīvotāju skaita pieauguma apstākļos uzturēt sasniegto ir sarežģīts uzdevums.

Kā Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības?

Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības, ne tikai piešķirot Saharova balvu, bet arī veicot konkrētus politiskos un likumdošanas pasākumus.

Kontakti

Informatīvās kampaņas (COMM ĢD)

European Parliament
60 rue Wiertz / Wiertzstraat 60
B-1047 - Bruxelles/Brussels
Belgium
Saharova balva 2019