2018. gada Saharova balvas laureāts Oļegs Sencovs

© Sergei Venyavsky/Getty Images

Oļegs Sencovs ir Ukrainas kinorežisors un rakstnieks, kā arī dedzīgs Krimas aneksijas Krievijai pretinieks.

O. Sencovs ir dzimis 1976. gadā Simferopolē, studējis ekonomiku Kijevā un vēlāk apmeklējis kinoscenāristu un režisoru kursus Maskavā. 2012. gadā iznāca viņa pirmā filma "Gámer", kas uzreiz saņēma vairākus apbalvojumus. 2013. gadā viņš kļuva par aktīvu locekli kustībā "AutoMaidan", kas pieprasīja brīvību un cilvēktiesības un palīdzēja veicināt vēlākos par Eiromaidana revolūciju dēvētos notikumus.

Krimas nelikumīgās aneksijas laikā 2014. gadā O. Sencovs organizēja humānās palīdzības misijas izolācijā nonākušajiem Ukrainas karavīriem, gādājot viņiem pārtiku, medikamentus un palīdzot evakuēt viņu ģimenes. 2014. gada 10. maijā viņu arestēja Krimas pilsētā Simferopolē, pamatojoties uz apsūdzībām par terora aktu plānošanu pret Krievijas faktiski īstenoto Krimas pārvaldību. Krievijas drošības dienests viņu pārveda uz Krieviju. Gadu O. Sencovam nācās pavadīt pirmstiesas apcietinājumā, bet pēc tam militārā tiesa viņam piesprieda 20 gadus ieslodzījumā. Organizācija „Amnesty International" šo tiesas procesu nosauca par neiedomājami cinisku paraugprāvu. Krievijas iestādes O. Sencovu uzskatīja par Krievijas pilsoni, lai gan viņam nekad nav bijusi Krievijas pase un režisors vienmēr norādījis, ka viņam ir tikai Ukrainas pilsonība.

Viņš tika apsūdzēts par teroristu organizācijas vadīšanu un plāniem Krimā spridzināt pieminekļus. O. Sencovs pastāvīgi uzsvēra savu nevainīgumu un tiesā netika sniegti nekādi pārliecinoši pierādījumi par viņa iesaistīšanos noziedzīgās darbībās. Apsūdzības galvenais liecinieks atsauca savu sākotnējo atzīšanos un atklāja, ka tā panākta ar spīdzināšanu. Savā runā tiesā O. Sencovs izsmēja šo sadomāto procesu un pauda cerību, ka cilvēki Krievijā reiz atbrīvosies no bailēm.

Pēc notiesāšanas O. Sencovu nosūtīja uz stingrā režīma koloniju Sibīrijā, kas atrodas uz ziemeļiem no polārā loka un tūkstošiem kilometru tālu no viņa mājām.

Cietumā režisors turpināja apstrīdēt nepamatoto spriedumu. 2018. gada maijā O. Sencovs sāka 145 dienu badastreiku, pieprasot atbrīvot visus Ukrainas politieslodzītos Krievijā. Tomēr viņš bija spiests šo streiku pārtraukt, jo iestādes draudēja sākt piespiedu barošanu un arī viņa veselības stāvoklis kritiski pasliktinājās.

2018. gada 14. jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot O. Sencovu un visus citus nelikumīgi apcietinātos Ukrainas pilsoņus Krievijā.

Starptautiskā sabiedrība, cilvēktiesību grupas, krievu kino ļaudis, pazīstami kinorežisori un slaveni aktieri atbalstīja O. Sencovu un aicināja viņu atbrīvot. Krievijas Cilvēktiesību centrs "Memoriāls" atzina viņu par politisko ieslodzīto.

2019. gada septembrī O. Sencovu atbrīvoja no ieslodzījuma un viņš varēja atgriezties Ukrainā. Viņa atbrīvošana notika saskaņā ar Ukrainas un Krievijas vienošanos par savstarpēju gūstekņu apmaiņu. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli savā paziņojumā pauda atvieglojumu un prieku par O. Sencova atbrīvošanu. Viņš sveica ukraiņu režisoru kā drosmīgu cilvēku, kurš ar cieņu bija pretojies netaisnībai.

2019. gada novembrī, divus mēnešus pēc atbrīvošanas, O. Sencovs saņēma balvu ceremonijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Viņš norādīja, ka uztver to nevis kā personisku pagodinājumu, bet gan kā balvu visiem Ukrainas politiskajiem ieslodzītajiem, kas jebkad nokļuvuši Krievijas cietumos.

Demokrātiskā opozīcija Venecuēlā - 2017, Venecuēlā

Nadia Murada un Lamija Adži Bašara — 2016. gads, Irāka

Raifs Badāvi — 2015. gads, Saūda Arābija

Deniss Mukvege — 2014. gads, Kongo Demokrātiskā Republika

Malala Jusafazaja — 2013. gads, Pakistāna

Nasrina Sotudeha — 2012. gads, Irāna

Džafars Panahi — 2012. gads, Irāna

Muhameds Buazizi — 2011. gads, “Arābu pavasaris”, Tunisija

Ali Ferzats — 2011. gads, “Arābu pavasaris”, Sīrija

Asma Mahfūza — 2011. gads, “Arābu pavasaris”, Ēģipte

Ahmeds El Senussi — 2011. gads, “Arābu pavasaris”, Lībija

Razana Zaituneha — 2011. gads, “Arābu pavasaris”, Sīrija

Giljermo Farinjass — 2010. gads, Kuba

Citi laureāti